Trash panda

Sāksim ar to, ka vakar ar brittany bijām uz The Book Club, kas ir lieliska vieta. Atšķirībā no visām citām Lielmiesta iestādēm, tur nav visi saspiesti kopā. Mūzika gan tur ir tāds hit and miss. Bet nu, neba mūziku klausīties mēs gājām. Alus bija gards un dīvāns bija jauks. Ziniet, viens no tiem dīvāniem, kas ievelk sevī, hehe. Tad nu mēs tur labi sēdējām, runājām un visādi citādi labs vakars. Beigās aizgājām arī vjetnamiešu ēdienu uzēst, because we can un nūdeles ir gardi.

Bet nu, telefonā atkal uzradās MP. Un, ē, drusku izbesīja. Nezinu, kādā pasaulē viņš dzīvo, bet tur dzīvo arī kaut kāda izdomāta versija par mani. Ja viņš būtu kaut kāds datingpersons, sen jau būtu pilnībā ignorēts, iespējams, ka nobloķēts. Bet, tak friendšits un tā. Cilvēka žēl. Tajā pat laikā, nav arī ne mazākās vēlmes skaidrot viņam, kāpēc jūtos tik izbesīta. This is like a relationshit, but worse. Ko darīt?

Sēžu vilcienā, kurš pīkst un bojā manu Archive morning.

Pat tā īsti nezinu, kas šodiena par dienu. Dienas sākums bija briesmīgs. Pamodos jau galīgi traka. Un viss bija slikti. Darbā arī kaut kāds pizģecs šodien. Visi ķer un grābj un viss tas. Uzzināju kā Randris taisa kafiju (izvēlas automātā kafiju ar fluffy pienu, tad nolej to pienu nost, tad ieliek atlikumu mikrenē un uzkarsē). Izbesījos uz kolēģiem sakarā ar "it works on my machine" un beigās Tenisists vēl izbesīja par tēmu, ka nafig viņam man kaut ko skaidrot, es taču gudra, visu varu pati izdomāt ("you know how our product works, you'll figure it out"). Nīgrums. Tas ir viens no viņa darba pienākumiem, likt mums (tech team) saprast to, kas nu tur jauns sabūvējies. Eh. Nu, pēc tam bez maz skriešus devos uz vienu pirmo randiņu, pa ceļam grimstot melanholijā un knapi turoties neklausīties vienu konkrētu albumu, kas gan jau liktu apšņukstēties. Noturējos. Satiku Reiču un aizgājām uz vienu krutu vīnotavu. Tur tev iedod čipkarti, uzliec uz tās naudu un tad tik staigā gar vīniem un sampļo vīniņus visādus. Un viņa tāda čatty un bik nenormāla. Mums kaut kā sanāca uz to mirkli saprasties. Atslābām un visu ko interesantu parunājām. Nezinu, kas un vai tur vispār būs jebkāds turpinājums, bet šovakar labi pavadīju laiku. Dodos māju virzienā un domāju, moš varētu uzspēt uz vienu drinku lokālajā barčikā. Jo taisīt svaigu vīna pudeli vaļā pēc šitā arī neliekas prātīgi. Nezinu. Mīļo dienasgrāmatiņ, kā būt?