Trash panda

Šodien kaut kas lika aizdomāties par sevi attiecībās vs sevi single. Padomāju, paurķējos atmiņās un tad saņēmos nopūst sentimenta putekļus no tām atmiņām. Jāatzīst, ka visas attiecības, kuras man bijušas, ir darījušas mani eventually ļoti nelaimīgu. Lai cik vientuļi reizēm nebūtu esot single, tas mega nelaimīgums, kas vienmēr bijis attiecībās, tas ir bijis daudz, daudz lielāks.

Vēl te vakar tā soļoju no MP uz staciju un sapratu, ka manā dzīvē ir vēl dažas totāli nenodefinētas attiecības ar dažiem cilvēkiem, bet nez kāpēc tās mani tā negrauž kā tā Marlīnes lieta. Ir cilvēki, ar kuriem man ir kaut kāda tuvība, bet tak nezinu īsti - kāda un kā to saukt. Un vispār tas nesagādā nekādas problēmas tādā pat garā turpināt - nenodefinēti.

Jā, zinu jau, ka gribēju beigt rakstīt par šo tēmu, bet man ir tiesības pārdomāt, hehe. Bet varbūt beidzot izdosies atslābt, hehe.

turpinot tēmu, par kuru negribu rakstīt, jāsaka, ka dažas lietas sāk vairāk sakārtoties galvā. cik labi, ka ir tāda ciba un tādi cibiņi, kuri dažādos komunikācijas veidos komentē manas drāmas un ir daudz saprātīgāki, jo nav tajā emocionāli investēti.

varbūt tiešām tā visa Marlīnes lieta nav nemaz tik sarežģīti un grūti. ja tā ņem un atmet ieradumu radītās ekspektācijas un pieņem lietu tādu, kāda tā ir. īpaši, ja ņem vērā, ka mana vēlme pēc tuvības ir tāda drusku distancētāka anyway. nē nu, nekļūs viss tagad maģiski super viegli un dzīvespriecīgi, bet then again, varbūt tas arī nav tik ļoti svarīgi.

protams, protams, un rītvakar sarunāts braukt pie Didi.

toties čemodāns sapakots, nu, palikušas tikai pēdējās lietas ielikt un parīt no rīta došos uz lidostu.