Trash panda

Šorīt sanāca drusku tāds kā čiks tai sporta zālē. Toties iepazinos ar bulgāru Ivanu. Pirmo ne-latvieti šai pilsētā, kurš mācēja pareizi uzrakstīt manu vārdu, kaut nekad nebija to redzējis rakstībā. Viņš man smējās, ka te noteikti ļaudis manu vārdu izrunājot daudz dažādos veidos? Es māju ar galvu un teicu, ka ir gan tā. Tad Ivans teica, ka viņš saprotot, viņu te par Aivanu saucot. Es atkal māju ar galvu un teicu, ka saprotu. Rīt iešu vēlreiz uz sporta zāli un cerēšu, ka nebūs tāds čiks, ka nu tomēr būs tas indakšans.

Šovakar biju vakariņās MP jaunajā dzīvesvietā, kuru viņš dala ar malaiziešu vīrieti. Jūtos totāli ieguvusi jaunu ticību cilvēkos. Viņš (mājbiedrs) bija uzaicinājis vienu savu drušku. Tad nu man bija viss kas kopīgs ar viņu. Un tad ar arī ar MP dzīvesbiedru. Un viss bija diezgan lieliski. Ēdiens pasakains arī. Me encanta malaiziešu virtuve. Un visi viens otru iztaujājām par dzīvēm. Nosmējāmies. Ļoti labs vakars. Nu totāli. Esmu priecīga, ka MP sev atradis mājbiedru, kurš ir tik lielisks. Piedraudēju nākt ciemos vēl.

Bet tagad jādodas mājās, rīt 8:20 atkal jābūt sporta zālē. Bet kāpēc jogas nodarbības tur ir trešdienu pusdienlaikā? Es tai laikā pildu spāņvalodas mājasdarbus.