Trash panda

Pateicu exDūjiņai, ka for both our santiy we need to take a step back. Pateicu, ka I don't think this is healthy for us. Tā bija apmēram diennakti vēlāka atbilde uz viņas drunktekstu par to, ka viņa neko nesaprotot, ka viņai esot tik daudz jautājumu, ka viņa gribot saprast. Bet lieta tāda, ka man nemaz negribas, lai viņa mani saprot. Tīri labprāt būtu paturējusi viņu kā kaut ko casual. Bet izskatās, ka tur drāma laužas ārā pa visām vīlēm. Don't get me wrong, a little drama is exciting. Un don't get me wrong, es arī tā esmu darījusi. Bet kaut kā nu diemžēl šobrīd man tam nav ne laika, ne spēka. Nevaru būt viņas insecurities apkopējs, nevaru tekalēt viņai apkārt, noliedzot sevi, lai tikai viņai būtu jauki un komfortabli. Nu lūk, jā. Viņa tagad man atrakstījusi nākamo drāmu, ka atkal neko nesaprotot, bet viņai liekas, ka visas mūsu problēmas varot godīgi (honest) izrunāt un tad viss būšot labi.

Tagad es kā tāds martcore prātoju, vai tiešām man ir viņai sejā jāpasaka, ka, girl, I can't give you what you want. I don't feel the same way as you. Un tad jāsaņem reālas dzīves drāma, pārmetumi un asaras?

Citās ziņās, nevaru izlemt, vai sestdien iet uz salsas un ballroom dancing pasākumu, vai kratīt pačku ar Jūdžina bariņu pie labi zināmas un sirdij tuvas pleilistes.

Nupat atnāca īsziņa no Džona, ka mūsu kopīgais draugs sestdien piedzīvojis heart attack. tik ļoti bail par viņu. Viņš ir lielisks. Viņš ir smieklīgs, jautrs, dzīvelīgs vīrietis, kurš piedzīvojis tik daudz lietu. Kurš visu dzīvi neļāvies sistēmai viņu salauzt. Kurš ir fantastisks un pilns ar dzīvotgribu, bet ne to kaitinoši pozitīvo. Nē, ar tādu labu cinisma un ironijas devu. klausos Leonard Cohen un viss liekas tik trausls. Trausls.