Īstenībā te, uz kontinenta, baigi jūtu, cik esmu pārangliskojusies. Lai gan, jāpiezīmē, ka ir nelielas bažas, ka mājās miršu badā un slāpēs, jo Londres spāņēdiena un spāņvīna piedāvājums ir visai švaks. (Teica kakj, ar mokām stumjot purnā paellu, jo ēsts un dzerts tika sākts ap 2 dienā.) Vēl ir jāatzīmē, ka mīļā būtu lielisks kompanjons šajās dzīrēs.