Mani izbrīna, ka visu šo laika posmu cilvekiem nemainās intereses. Vai arī mainas, un viņi spēj kaut kā viens otram pielāgoties? Jo es, personīgi, ļoti atšķiros no sava es pirms desmit gadiem, piemēram. Kas attiecas uz long distance, tad, ja gribi to izturēt un pielikt ķeksiti, tad uz priekšu, bet no savas pieredzes varu teikt, ka šādā formā neko sevs bagātinošu vai kvalitatīvu attiecibu elementu nesaskatīju. Gluži otrādi, vēlāk pārmetu daudzas lietas, ka otrs nav bijis blakus tajos grūtākajos brīžos, kā arī, ka man nācās šo to izturēt, bet otrs dzīvo mājās, savā valstī un vēl īd par kaut ko. Nu apmēram tā. Un sorry, ka tik gari. :)