Atstāt mājas
Paņemt kājas pār pleciem un iet,
Kur deguns rāda,
Kur laime tāda,
Ka aizmirstas viss, kas svarīgs šķiet.

Negaidiet mani
Sauc vai zvani, pūles tās veltas
Šai jūnija dienā
Smaržo pēc siena
Man ilgas no tveicīga gaisa celtas.

Nakts vēl tālu
Ar atspulgu bālu no mēness dīķī,
Ar varžu dziesmām,
Uguns liesmām.
Es teikšu sev - silts ir, ko trīci.

Mēneši trīs
Paies drīz un rudens būs klāt
Maize būs cauri
Un vēja auri
Liks domāt par istabu klusu labprāt

Uz visiem laikiem
Labiem, ne baigiem, es projām gājis.
Ja silti un sausi,
Iet varēšu gausi
Neatgriežoties. Roku neatlaidis no mājas.