Vēl viena recepte
Var doties uz tām pašām vietām, satikt tos pašus cilvēkus, dzert to pašu, ēst to pašu, pisināt tos pašus pežukus.
Šādi var mazliet pakņudināt atmiņas, bet tas nekad nespēj atdzīvināt
tās pašas sajūtas, to pašu iekšējo stāvokli, to pašu smaržu, satraukumu ko sākumā.
Viss ir tikai vecu perdeļu ļaušanās nelielai nostaļģijai pēc vecajiem labajiem laikiem.
Cita lieta muzons. Recepte šāda:
Atroc vecu, sen aizmirstu muzonu torrentos. Es šeit nedomāju tuci tuci , vai kaut kādus romantiskus gauduļus, pie
kuriem mīcīji vēl līdz galam nenobriedušus pupeļus.
To tu vari darīt, ja gribi sirsnīgi noraut dūrē, slepus no sievas un mazajiem bērneļiem.
Šeit es domāju ko citu.
Šeit es domāju muzonu, pie kura veidojies kā cilvēks.
Tas, ko klausījies viens, kad tev bija 21, 22, 23, 24 gadi ...
Tas, ko klausījies, kad saprati, ka nāksies iziet uz kompromisiem ar daudzām tavām ambīcijām, ideāliem, sapņiem.
Tas, ko klausījies, tad kad vēl sapņoji, bet jau drusku sāki kaunēties par saviem sapņiem.
Tas, ko klausījies, kad sākās iekšējā cīņa starp bērnu un pieaugušu cilvēku.
Tas, ko klausījies, pirms nebiji cīņu zaudējis un pieņēmis daļēju aplauzienu kā faktu.
Aaaah. Bļaģ. Uzlieku viens kaut kādu vecu figņu un jomajō. All the shit is coming back to me.
Neziņa kas būs, kā būs. Nevar būt, ka neesmu kaut kas īpašs. Nevar būt, ka neesmu radīts kādam cēlākam mērķim.
All the shit is coming back... Like it was funcking yesterday.
Taisni neticas, ka vienkāršas vibrācijas uztvertas caur ausu membrānām spēj aizskart dziļākus zemapziņas slāņus
nekā visas pārējās maņas kopā savāktas. Laikam visas citas maņas ir lieliski izstrādāti informācijas rijamie kanāli,
savukārt skaņas uztvērējā ir iekodēts neliels caurums, neliels defekts, kas ļauj piekļūt zemapziņai, vecai izdzēstai informācijai,
sen aizmirstiem sapņiem.
Fight Club - This Is Your Life (1999)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: