glābējs
Domāju, ka jau atkal būs kaut kāda sūdaina parasta dienā, bet ņehujā eksplorers has saved the day.

Bija jau paguvuši apriebties visi dzejnieki, gaudotāji un bezcerīgie sūkātāji.

Labi, ka to maukuru neuzgāju uzreiz. Tagad, viņa postus lasot, aizpildīju visu rītu.

Kaut kur pavīdēja sviestaciba komentārs par to, ka, lai eksplorers parādot savu žurnālu savām maukām un paskatās, ko šīs saka.
Tā jau nebūtu interesanti. Ja visi izietu uz atklāto. Piemēram, tā vietā, lai klusām parubinātu savu iesvīdušo dirsu darba vietā un neuzkrītoši tuvinātu pirkstu nāsij, es zvanītu savai mammai un teiktu :"Hei, mam, es tiko iebāzu sev prikstu sūdcaurumā, tagad grasos to kārtīgi paošņāt! Es tik cenšos būt pret tevi atklāts."

Nahuj atklātību. Katram ir tiesības vest pie rociņas savu meiteni, pierunāt tai pilnas ausis ar glaimiem, dāvināt rozes, bet kopā ar čomiem saukāt viņu par trekno padauzu, kuru nahuj kādreiz derētu palaist pa apli un safilmēt pornofilmā. tā lūk, mīlīši, mums visiem ir savi maziņi noslēpumiņi. Citam, pūkaina kārpa uz krāniņa, citam vēlme iespert sievietei pa vēderu, nav jau uzreiz ar to jāplātās publiski. priekš tam ir ciba.