mīļie?
mani garlaicība mākt sākusi.
un sevis urdīšana, sevis mocīšana pieņēmusies.
man vieglāk nebūtu vienai, nekad neesmu mācējusi viena pati būt.
[tikai viena pati mocīt sevi gan..]

atstāju pārāk vājas un klusas pēdas. tās stipras nemaz nemēdz būt..

vēl šeit pabūšu, padzīvošu, bet tad lai uz labu, lai uz labu..