sveša dzīve
manās plaukstās bija iegūlusi sveša dzīve. es uz to skatījos, par to interesējos, brīžam pētīju. arī vēl šo to, kas tai apkārt bija. tas notika nejauši. un nu man seko ikdienišķi pārsteigumi un tādas, kā zīmes[?] visur pakaļ.. no tām nav iespējams atkāpties, kaut gan vienbrīd domāju, ka nu viss, nekas vairāk nenāks ciemos, bet nekā- nāk. un kā vēl nāk! esmu pārsteigta. brīžiem es brīnos- kur tas laiks! bet mani vēl apciemo.. es taču pati jau sen vairs nepievelku šīs šķietami atsevišķās dzīves, kuras man negribas attdalīt savā starpā(tās arī nedrīkst attdalīt)- drīzāk ielikt vienā mapītē un krāt tālāku informāciju. un pārsteidzoši ir tas, ka šī informācija skrien pati man klēpī. pati uzrodas. pati uzprasās, lai to pārskata, pārpēta, lai to vēlreiz noglabā. atkal un atkal. atkal no jauna un atkal no jauna. un, lai.. es zinu, ka satikšu šīs dzīves savējā - nākotnē..