Vakar..
un debesīs tik ātri
uzskrēja mēness.
tik sārts un pilnīgs
kā mazliet sakautrējies,
tā mazliet vēl neatmodies,
bet visnotaļ prātīgs
un manām domām diezgan sātīgs.

tad mana dvēsele pacēlās
mēnesi apbrīnot,
un kopā ar viņu apkāt paklaiņot.


un tad nu tā mēs [es ar mēnestiņu] paklaiņojām pa Spāres parku. arī pašūpojāmies kopīgi. tā dikti smuki. un zini? jā, menestiņš man līdzi šūpojās.. arī lukturi tumsiņā viņš patēloja. ai, dikti smuks tu vakar biji - tajās kokotajās debesīs..