Tā tāda interesanta diena šodien..
Cilvēku satikts un redzēts, ka prieks. Un visi sen neredzēti. Nu un, kāpēc, kāpēc visi ir te - lielsētas Rīgas skavās? Reti vairs, kurš nav. Bet nu labi, lai kā arī nebūtu bij patīkami papļāpāties par visu, kas noticis un pie tam ar vecajām klasesbiedrenēm no pamatskolas laikiem.
Bet savādāk, es sajutos tik labi un patīkami.. nu laikam jau jāsaka - kā jau man tā pieklājas.. Un tas jau nekas, ka no visiem šiem cilvēkiem esmu tā, kas vēl ir tāds mazs urdēklis, kurš brīžiem spurdz, patrako, prasa dīvainus jautājumus un vispār iekšās esmu mazītiņš kratēklis..
Ir tik patīkami dzirdēt, ka ar mani var parunāties, pat ļoti labi un kaut vai līdz spēku izsīkumam, kamēr jau vairs mute nevirinas..
Lai, kas arī nenotiktu, pat ja mana mute aiz noguruma nesmaidītu, tad mana būtība un gariņš to vien tik darītu kā starotu apmātībā..