sajūtu plaukti arī aug līdzi laikam
kā vienkāršā atskaite.

pēc lielsmaida es vēl sēžu pie šīs istabas un dancinu burtiņus bezgalībā..
pēdējā un tuvākajā laikā esmu cītīgi trenkājusi diedziņus, lai būtu ko rādīt latgales piemalei.
nedaudz esmu apvalstījusi domas arī par klusēšanu, tāpēc ir sekojis šis atraksts no papīra lapeles, kurā stundenis bija sitis savu atzīmi manā pelēkajā caurskrejamajā gaitenī.

lai viegls vējiņš vilka prātā!

un atkal smaids.