cik gan cilvēks ir neracionāla būtne..
tāda tumši brūni kafijota garša... arī agrāk esmu to darījusi, grauzusi un domājusi, kā tas ir, kad to pupiņu ņem un izsūc tukšu?! vai viņai nokrīt caurspīdīgais uzvalciņš[kā olu čaumala] kā cūku pupai? vai tās pupiņas zarniņas čirkst starp zobiem kā smiltis? vai viņa apvēršas uz otru pusi ar iekšiņu uz āru, kad izģērbjas? un vai viņa pakarina uz veļas striķa savu samirkušo saitīti, kas gan vairāk ir rāvējslēdzējs- skafandriņš tak jāaizrauj ciet, kad iet ciemos pie cilvēka un jāatrauj vaļā, kad iet gulēt!

dzirnaviņas maļ skaļi. tās vienmēr stāsta, cik rūpīgi ir jādara darbiņš, cik svarīgi ir samalt tā, ka cilvēkam, baudot ikrīta rituālu, no silti kūpošo garaiņu smaržas pat čība nokrīt no pirkstgala. dzirnaviņas stāsta, kādai jābūt garšai, kādai proporcijai piena un, cik cukura graudiņu vajadzīgs, lai tasītē viss būtu tā, kā vajag. cilvēks jau nezina, viņam vienmēr ir jāpastāsta priekšā. un tā katru rītu. dzirnaviņām liekas, ka viņas sēž ar augšdaļu virs operas skatuves un ar apakšdaļu- zem, pār viņu galvu nolaidies gliemežvāks, kurš skatītājiem neļauj viņas ieraudzīt. bet cilvēks katru rītu paņem rokās scenāriju un skatās ar lielām acīm uz dzirnaviņām kā muļķis- cilvēkam taču pašam ir savs papīrs priekšā, kāpēc viņš to nelasa, bet iebolījies lūkojas uz dzirnaviņām?

dzirnaviņas nedomā par cilvēku, ko gan tur daudz domāt! tik neracionāla būtne, pati bieži vien neapzinas, ko dara! un, cik rītus cilvēks ir pienācis pie dzirnaviņām ar uzpampušu seju? brrr... kafijas dzirnaviņas notrīc un vairs par to nedomā, viņām jādara darbiņš, jāmaļ.

arī caurspīdīgā puslitra burciņa katru nakti cītīgi strādā, uzmana vai visas pupiņas atpūšas, jo no rīta tām jābūt svaigām kā kraukšķīgiem, zaļiem gurķīšiem. un tieši šobrīd, burciņa uz mani skatās neizpratnes pilnām acīm, ko es darīšu ar nākošo pupiņu, kas satverta manos pirkstos un tūlīt tuvinās mutei. esmu aizdomājusies un stiklainās uzmanību nemaz nepamanu. bet burciņa un dzirnaviņas miesiski noskurinās- brrr... viņas taču savā starpā ir runājušas, cik neracionāli ir cilvēki, tomēr daudz par to nedomā.