šo brīdi lūdz Portishead
skan. un patīkami, sen nedzirdēti skan. katrā balss noskaņā ir pa kādai labai sajūtai. tiek arī atlikts nākotnei un Liepājai.
vakar, tam Liepājas laukumam varēja redzēt cauri. ka es saku! visā līņāšanā un cilvēku skraidīšanā bija kaut kas tik aizraujošs, mazliet piemirsts- vērošanas rituāls. sēdēt absolūtā sausumā un, lūkot piemirkušajos cilvēkos, pie tam caur pagalmu tā ir absolūtā baudīšana! viena no tām mazajām laimēm, kurā esi ieperinājies nemanot. kā labvēlīgs parazīts, pie sevīm miermīlīgi smaidot.
un tieši šobrīd, tā arī jūtos- tik miermīlīgi, pie sevīm un piedevām smaidot..



p.s. es varētu tur dzīvot