mazliet Pārdomu un Nekā..
hmmm.. es te tā palasu, palasu un vēl atpakaļ, un vēl atpakaļ, un viskaut kur- nāku pie secinājuma, ka tomēr to dzīvi cilvēki lielākoties paši izvēlas. brīžiem tas šķiet amizanti, citreiz likumsakarīgi un tad vēl viskaut kā. bieži vien- jo vairāk pieaugot, jo apzinātāka šī izvēle. visdīvaināk tas, ka mani tas īpaši neiespaido[no citiem nemācos- tādā ziņā].. varbūt tas tāpēc, ka joprojām neizdzīvoju savu esošo dzīvi savā reālajā?! kaut gan.. nē, īsti tā nevarētu teikt.. esmu mazliet jau iemācījusies sākt sajust sevi realitātē. un, lai cik nožēlojami [vai arī ne] tas liek justies arvien Parastāk un Parastāk..