kad ciemos senais es
aizmirsies man- kā būt savādākam. un šī doma raisa patīkamas sajūtas. tās vēsta par visvarenību. tāpēc es izskrienu aiz logiem un siltām segām- sajust pārpalikušās kailās miesas trīsas- vēsā vējā. un pilieniem ar smalku lietavu.
asi un aizķeroši.
ved mani neprātā!