pamazām viens posms beidzas. līdzīgi, kā ar to laiku, kad vasaras bija savādākas, vēlmes naivākas un mūžīgākas cerības.
::
tagad zeme ir mans pakājis un debesis man turās stingri augstu virs galvas. ir jau šīs lēdijas skaistas, tur neko padarīt. patīk radusies apjēga un skaidrība, kur tās atrodas.