ticu sapņiem, bet sakritības neievēroju, ja nu vienīgi pēc kautkāda nežēlīgā laika, kad kāds atgādina manis pašas teikto, kaut kad pagātnē..
jā es vēl joprojām neveru uztvert asumu manām dzīves vissvarīgākajām lietām, pavisam slikti rādās tās galvenās lietas, kuras man patiešām ir vajadzīgas, kaut gan, kas zin.. varbūt esmu jau saskatījusi, tikai pati vēl neapzinu....
un par to nedzirdēšanu, ka ienāk cilvēki - nezinu pateikt, cik tādu - apmēram, mans prāts tos neievēro tāpēc, ka tas ir aizņemts ar kautkādām citām lietām, kuras tobrīd liekas svarīgākās..