dīvaini - iet garām un ne reizi neko nepateikt - cik jauks esi un tā.. un stulbi domāt, ka cilvēks gan jau saprata tavu naivo skatienu..
nē, nesaprata! to vajag pateikt un, tad sapratīs. bet tad reiz tu pasaki un, viņš jau to kautkur dziļi nojautis, paliek mēms un samulst tā ka aizbēg. jā un, tad ir atkarīgs viss no tā cilvēka - grib viņš tevi vai nē..
it kā dažreiz tas ir vajadzīgs, bet kā zināt, kad ir pienācis tas īstais laiks pārlaist pār lūpām vārdus - tu man patīc un esi dārgs, vai tip kaukā tā.. ?? Damn, To Ir Grūti Pateikt.. man labāk patīk novest cilvēkus līdz stadijai, ka viņi paši saprot - viss, tu man patīc un viss - laikam esmu gļēva..