šoreiz no ķiršu koka ir patālu. gan no ziediem, gan ogām. dzirdēju, galīgi apsēduši gari. tāpēc nespēja ne izplaucināt, ne izziedināt panākta. sajūtās divdabīgums, kurš vienozzīmīgi nav manējais. un attiecīgas bildes nebūs.
vienkārši piedejošu naktī un pajautāšu- kas tu esi gars? un tad: viena no iespējām viņam būs laisties(jo ticis pamanīts) vai arī kāda no citām iespējām, kurās tā pat sevi redzu kā ar paceltām rokām- rādoša muskuļus. stipra. un kā vēl stipra. esmu pārāk ievilkusies. šitais šķidrums jālej ārā un jāvāra jauns vietā.
kišš, kišš ļaunais gars! mani tu neapēdīsi.. ne ar saviem garajiem zobiem, ne ar savu jebko citu..