sen nebiju klausījusies industriskas skaņas

ieurbjos traucēkļos un pinos māņos
viss tikai tā izskatās kā ir bet īstenība nav pat apjaušama

tuksnesis kosmoss un lielais nekas
tukšas dvēseles
un sasistas stikla pudeļu lauskas

tālu no manām acīm un jūtām apslēpts pats labākais šodien
tā visa varētu būt tikai vāja atblāzma no šizofrēnijas

ak un kailas pēdas iegrimušas kā stabi karstajās tuksneša smiltīs