no stāstīshanas/nestāstīshanas tāpat jau nekas nemainās, vairāk par to ir svarīgi saprast, kur un kādā veidā rast mierinājumu. Parasti jau saka dalīta bēda - pusbēda, bet man jau liekas, ka fakts, ka tu kādam to izstāsti, sniedz mierinājumu vienīgi tādēļ, ka tev šķiet, ka ir kāds kas tevi saprot, taču tas nav tās problēmas, jeb bēdu cēloņa novēršana, bet veids kā tikt galā ar sekām,,,cēlonis jau aizvien ir un pastāv, un ar to ir jacīnās tev pasham,,,