man pašklaik nav vārdu, ar kuriem varētu aprakstīt radušās sajūtas. īsāksakot un vienkāršāk: patīkami, līdz galam.
tikko kā mēness iet uz beigām ir daudz labu sajūtu. tu vienkārši sēdi ar cilvēkiem un brīnies, nu kur var būt tik labi. komunikācija ar ārpasauli nav zudusi, uz pavasari tā solās kļūt aktīvāka, tā ka esmu iemiesojums, kurš diezgan maz guļ[tieši tā kā es vienmēr esmu vēlējusies] un bauda apkātni, ar visiem, tās piederošajiem cilvēkiem..