vajag tik kaut kur aizbraukt, lai izjustos tā līdz visam, kas ir iekšā. un vienalga, vai tu kādu satiec, vai arī tikai viens pats izbrien cauri tām kupenām. un ieraugot slēpju ceļus pie tām divām ēkām, kurām blakus tagad tāds žogs[iekš žoga stadions], gar kuru vairs nevar "pa taisno iziet", atmiņā apvēlās pamatskolas gadi.
man vēljoprojām ir viena veca bērnudārza trauma. pie kāpnēm tās margas. ieraugot kādā citā Latvijas malā, vēl aizvien noskurinos un secinu- jā, tomēr trauma. bet savādāk- tieši tādas margas mani neietekmē..