kad es stāvēju uz balkona, tas nekas, ka gar acīm zibēja sniegs, es sajutu vasaru. visas tās pašas ilgas. visu to pašu. visu visu. jo mazāk vasarā nebija. bija tikai viss.
pēdējā laikā es sāku atcerēties pārāk daudz no tā, ko nu jau biju piemirsusi. un tieši to visu visu.
arī Siguldas tiltu atcerējos. mazo rituālu. bet piemirsu/palaidu garām kādu citu. nokavēju to vietu.. un nezin, vai kādreiz vēl....