vakarvakarā sāku lasīt Noras Ikstenas vienu no pavecākiem stāstiem. izraku bibliotēkā. zin? man tā sagribējās dzīvot Amsterdamā- tajā "uzūdens" mājā(būdā). sagribējās tādu patīkamu ikdienišķu rutīnu. tik pat skaistu un dzīvīgu. es jau protams to sasēju ar savām fantāzijām. un savādāk jau nav iepējams lasīt.. tur katra diena tā skaisti atkārtojās, bet man viena dienakts pārvēršas nedēļās, ka izsekot vairs nespēju. nezinu, kāpēc vēlme saistīta tieši ar Amsterdamu, liekas, ka tur varētu būt īpaša aura. kaut kur pilsētmalā.