atcerējos senu savu iedomu draugu.. vārdu gan jau esmu aizmirsusi, bet izskats man vēl šodien acīs stāv. viņu notrieca mašīna. viņš bija viens galīgi, jo vecāki bija gājuši autokatastrofā, bet, ko nu par to..
satrūkās man ar viņu kopīgās ābolu graušanas pie vecās skolas un ar serdēm mētāšanās, katru nakti labavēlējumi un sapņi. žēl, ka neviens no draugiem viņu tā arī netika redzējis. vismaz viņš dažus redzēja.
jā, atcerējos - viņu sauca Ainārs un viņš dzīvoja skolas ielā..