tā bija liela un varena lauku māja uz kuras pusi mēs skrējām, pāri siena vāliem. pie tās bija tik jauka mīksta, zaļa zāle. pagalmā caur ozola zariem saule spēlējās ar stariem, it kā pati ar sevi aizraudamās. ieskrējuši iekšā, mēs jutāmies droši un pasargāti no visa.
es paskraidīšu vēlāk vēlreiz. aiziešu uz tuvējo mežu un pajautāšu kā tur visiem iet. un cik ilgi es biju pazudusi..