Garastāvoklis:	vegetable-ish
Mūzika:	Nightwish - Tutankhamen

Ye vegetables, unite!
Šodien piekopju dārzeņa dzīvesveidu, tas ir, kopš 13.00 (kad piecēlos) neesmu izkustējusies no krēsla un atgājusi no datora (pusdienu pārtraukums neskaitās). Izgulēties arī īsti nedabūju - divas stundas pēc tam, kad aizgāju gulēt, mocījos ar klepu, bet no rīta mani pamodināja radio, bezdievīgā skaļumā ziņojot, ka Zatlers Afganistānā ticies ar Latvijas karavīriem. Ha. Prezidents ar zaķi. Kāda vilka pēc man tas bija jāuzzina tik agri no rīta?

Un labākais ir tas, ka šajās 5-ar-pusi stundās neesmu izdarījusi neko jēdzīgu. Paga, esmu gan! Kaut cik tiku skaidrībā ar Okeāna Dvēseles skaņu celiņu un konstatēju, ka vajadzēs sapirkties Nightwish diskus, cik nu Latvijā viņi dabūjami. Baisi patīk. *drool* Ak jā. Gandrīz aizmirsu. Līdz oktobra sākumam (preferrably ātrāk) janopērk A-1 formāta lapa un kaudze Post-It lapiņu. Sižets jāveido...

Vakar iesāku un līdz pusei aizrakstīju Pūķa Dziesmas pēdējo nodaļu, nav brīnums, ka roka vēl tāda stīva. Aizdomājos. Būs ļoti žēl, kad stāsts būs pabeigts un jāsaka ardievas varoņiem, ar kuriem kopā pavadīju gandrīz divus gadus... *sniff* Varbūt uzrakstīšu prīkvelu. Varbūt kādu īso stāstu... bet varbūt neko. Tas izklausās ticamāk, ņemot vērā, ka īsos stāstus nemāku rakstīt. Heck, Akadēmija bija iecerēta kā īsais stāsts, un tagad man ir ~70 lapas Wordā un vēl vismaz divtik on the way. Tik daudz par manu prasmi īstajā brīdī aizvērties...

Cerams, skolā nebūšu palaidusi garām neko ļoti svarīgu, bet gan jau uzzināšu. Arī rīt spīd sēdēšana mājās, temperatūra spītīgi ceļas un iesnas arī klāt. Un šausmīgi garlaicīgi, par spīti tam, ka ko darīt ir kaudžu kaudzēm. Briesmīgi kaitina, ka cilvēks, ar kuru visvairāk gribētu parunāties, ņēmis un nozudis no skaipa, bet man jau nav tiesību turēt ļaunu prātu (ja tā padomā, es to nemaz nedaru. Itin nemaz.). Atliek iet pēc vēl vienas tējas...