man jaunietis ir tincinājis par kapiem un esam sen sen jau runājuši un it kā izrunājuši. toreiz viņš mani noveda tuvu baltiem ziloņiem acu priekšā, jo tēma traki patika un turpināja par visām omēm un vecomēm kas kurā kapu kopā apglabātas.
bet nu ja nu vienīgi... mūsu vīramāte. tā pasākusi paslepeni bērnam zvanīt. nezinu kāpēc man nedrīkst teikt un ko īsti tur runājas. bet viņai tāda stulba mode- vienmēr visus šantažēt- ja tu man to un šito neizdarīsi, es nomiršu.