man ļoti nepatīk iešana no jauna kā svešai nezināmā vietā. tā sajūta ne reizi vien ir sabiedējusi arī agrākos gados.
protams- te esmu daudz sasniegusi, sevi pierādījusi. atnācu kā mazais bez pieredzes, tagad citu darbus koriģēju, konsultēju jaunus un ne tik jaunus. esmu izsitusi projektu pēc scrum agile metodes, kamēr citi tikai teoriju lasa. it kā ir nu tā sajūta- es esmu, mani vajaga, es te iederos...
bet sāpīgi, ka ne amats, ne alga nemainās. sevišķi, ja esmu gājusi, prasījusi un man toreiz attrauca- par to jau tiek domāts!
hmmm. ilgi domā :/
nebūtu jau nekas liels, bet sīkie aug un arvien vairāk prasa un es lai to spētu apmaksāt, ko prasa elementārās bērnu vajadzības, sāku iestigt parādos. :( ( to gan vadībai neteicu)