bļ ne intervija
izgāzos kā veca slota. pirmkārt tik labi iesākās. draudzene vakar iztaisnoja man matus un jā pirms tam nokrāsoja mazliet tumšākus ne tik latviski pelēkus. tad vēl izplūkāja manu garderobi, lai es velku ko tādu un šitādu. un ko es? no rīta pamostos. bļa.. mēnesis jau apkārt.
labi, ka bija pārpalikumi no pagājušām. sakārtojos kaut cik, lai neizskatos nervozi raustīga un pat nervzāli iekļāvu un daudz c vitamīna, lai nesanāk baltā sniegā skaisti krāsaini soļi.
bērns nokavēja nedaudz stundu. aizbizoju kā vējš turp. 20 min pirms iedrāzos un tad sēdēju un gaidīju. kad tiku. savu biju jau pārmurgojusi galā simtām malumreižu un rezultātā nolaidu lažu pa pilnu programmu. bļāviens! kas man mēli sasēja. kāpēc es nepastāstīju par antivīrusu uz atsevišķas virtualkas, par apgreidiem, par to kā izveidota datu sistēma, lai atbilstu ef prasībām utt utt un to, ka inventarizācijas un auditi nav sveši un braukšana uz reģioniem da''lēji pieredzēta līdzīgā situā ar aizkraukli. bet nē... stulbā zoss nekad nevar laicīgi atvērties. NEKAD. nu ja šito pakāsīšu. man būs smags depresņiks.