kam tagad viegli...
vot tā. nu ir sūdīgi. es lasu grāmatas. un tas nozīmē, ka ir sūdīgi.
tālāk. es skatos televizōru. tas nozīmē, ka ir jau baigi sūdīgi.
kāmis mirst aiz garlaicības. nē nopietni jau mirst. jo (nevienam to neteikt) es spēlēju arī datorspēles. tādas, kur jāšauj cilvēki un jābrauc ar mašīnītēm. es guļu diendusu. vakaros atkal sāku aizmigt pie televizora un apsiekalot spilvenu. neviens man nezvana, nevienam mani nevajag un tā. nu labi, nav gluži tā, ka nevienam mani nevajag, drīzāk jau ir tā, ka kāmis pats nekur neiet un neko negrib. bet goda vārds man nav spēka.
vakar es pajautāju tētītim vai nevaru iet viņam līdzi uz darbu un paskatīties kā viņš strādā. seksīgi, ne?
varbūt kāds var man palīdzēt? plīz! kaut kā...