Atvēru balkonu. Tāds aukstums ieplūst istabā, bet es nesedzos un nesaģērbjos. Gribu, lai tas saltums, kas ārā, saplūst ar manas sirds saltumu..līdzsvaram.
Laiks tik ātri paskrien. Es gribēju, lai tā notiek. Atzīstos. Bet tagad tāda sajūta, ka tas iet pārāk ātri..nu man garām skrien. It kā es nebūtu. Bet, ja nu neesmu..varbūt man tikai tā liekas..Es neko vairs nevaru paspēt, laika nav. Vai arī ir, bet tas nepieder man. Un to pat nevar nopirkt.un pat, ja varetu- naudas nebuutu. visi man steidzas garām un es vairs nesaprotu, kas notiek. aizmirstiiba.
Riits. Diena. Vakars. un atkal tas pats.