Nu bāc, kā pat ļoti domājoši cilvēki var neredzēt, ka mūsdienās lielākā daļa problēmu ir sociālas, inženiertehniskie risinājumi jau ir vai pie pašiem pirkstu galiem, pēdējie soļi.

Piem., mājokļi, kuru trūkst jaunatnei. Ja turīgāks cilvēks nopērk parceli, tad viņš dibinās "apkaimes biedrību", kas uzliks minimuma platību uz blakus parcelēm vai prasīs, lai zonējums neļauj celt dauddzīvokļu namus.

Tāpat, kad ir inflācija un procentu likmes ceļas, tad privātmājnieku lobijs būs par procentu maksājumu subsīdijām. Bet būs pret šīs naudaa ieguldīšanu robotos un zinātnē, kas audzē piedāvājuma pusi un mazina inflāciju.

Tāpat vēja ğeneratoru industrija ir pret fission/fusion enerğiju vai ĝeoinženieriju, jo vējinieki jau ir sainvestējuši savos rūpalos un gaida peļņu.

Tas pats ar farmu, empīrika, jo vajadzīgi ātri rezultāti un in silico simulācijas vai fundamentālo zinātni no publiskăs naudas iespējami maz, jo vajag jau sagrābties darbaspēku un idejas privātiem. Tāpēc arī ir vēžu un alcheimeru empīrika un taustīšanās pa tumsu. Kolektīva teorētiskā pieeja negūst solidāru atsaucību.

Tas pats tagad ar MI, kuru nostopēja, lai nenograutu vidusšķiras (cik nu palicis) sirdsmieru.

Mūsdienās nav solidaritātes un instrumentu, lai pārkāptu mikro-lokālai darbībai (rūpe par savu fondu ienesīgumu, par sava zemesgabala un mājas cenu, par savu darbvietu un algu, par sava tirgus konjunktūru) un vienotos par globālākiem, kooperējošiem risinājumiem, kas būtu optimālāki wrt noteiktiem kolektīviem vai individuālo sadalījumu labumu mēriem.

No vienas puses tas bija attaisnojami, jo kolektīvās informācijas ievākšanas, plānošanas un modelēšanas iespējas nebija tehniski sasniegtas. Šo zinātnisko panākumu trūkumu antikomunisti internalizēja par savu ticības apliecību sakot, ka decentralizētā lēmumu pieņemšana ir vislabākā.

Jā, tā tas tiešām bija. Līdz šim, kad nekā labāka nebija. Bet tagd ir lielo un atvērto datu straumes (tagad mēra to, ko agrāk nevarēja mērīt, t.sk. sociālā un psiholoğiskā līmenī), procesēšanas tehnoloğojas, mērogojamas kompozicionālu spēļu teorijas hierarhiskām, atvērtām sistēmu kopām, emerdženses teorijas. Resp., tagad ir instrumenti, lai meklētu optimālākus kooperējošus risinājumus.

Bet pagātnes domāšana velk atpakaļ, iedomu rēgi rada emocijas un kolektīvā apziņa tikai tagad sāk veidoties. Tāpat kā individuālā apziņa radās tikai pirms kādiem 500 gafiem.

Ticu, ka būs labi, cilvēki un sentientie radījumi saņemsies. Bet gudrības masai ir jāaug, to ļoti vajag.