Kaut kādi slāņi prātā man saka, ka tie garie raksti varētu būt klīniski murgi un tos nav vērts nedz lasīt, nedz arī kā citādi laist savā pratā. Bet tajā pašā laikā tie škiet ļoti radoši teksti. Es noteikti tā nevarētu. Pat apskaužu to bagāto gara dzīvi, kuriem tāda ir. Ja tos nodrukātu Ir domuzīmē, tad lasītu un varen priecātos. Ļoti iespējāms, ka tikai slims prāts šo atpazīšanu nevar veikt.

Un var jau arī citādi. Svētā Terēza taču neškaudījās un neēda sēnes, bet pie ekstāzes tika. Droši vien, ka kaut kur eksistē līdzīgi blogi par škīstām ekstāzēm. Tikai sazin, kāds atkal ir to vērtējums.

Un skumja sajūta par savu niecību pārņema lasot, ka pēc nakts tīrīja pirkstus ar spirtu. Es iedomājos, ka visu nakti notika gleznošana, radošs flow. Tikai prātā nāk, ka pēc tam rokas ir jātīra ar terpentīnu, nevis spirtu. Taču, ko gan es zinu.