Nesaprotu naudas tērēšanu ar Bayraktar un pieminekļu jaukšanu. Ja investētu to manās idejās un startupā, tad atdeve būtu lielāka, pat izškiroša. Varbūt pat ne manās, varētu arī citās, kas attīsta MI un robotiku. Tieši šajās tehnoloģijās ir risinājums ienaidnieka kodolarsenāla automātiskai iznīcināšanai un līdz ar to kara izbeigšanai.

Latvijas un vispār - Rietumu - dekadences un tukšības vaininieki īstenībā ir privātmāju ciematu ļaudis, upper middle class ļaudis, kas kalpo noteiktām kapitāla formām. Robotikas un MI laikmetā šo ļaužu loma sarūk (plānotāju, finansistu un pārējo ļaužu darbus pārņem MI, koderi kļūst zilo apkaklīšu profesija, utt.) un izdzīvošanās cīņā aizvien vairāk tiek aizmirsts par taisnīgumu un cilvēcību. Risinājums ir solidārs tehnoloģiju iespējots pārpilnības laikmets, bet tas ir pretī šo ļaužu prātos iesēdinātajam zvēra konkurences instinktam, kas pieprasa sagrābt sev un saviem kungiem lielāko kumosu. Šie ļaudis var būt profesionāli un izglītoti, bet zinātnes un tehnoloģiju avangards viņiem ir svešs. Rietumos ir tehnoloģiju elite, tas ir savādāk. Latvijā tādas nav un attiecīgi nav pat saprašanas, kā īsti pietrūkst un kādas varētu būt vīzijas.

Privātmājnieku klanam vēl kādu laiku būs vara. Pirmos 25 gadus viņi šo varu noturēja veidojot latvieši vs. krievi ideju vidi. Protams, jenotu viduvējības un konjunktūristi šādi varēja apkalpot šo pasūtījumu. Tagad šo pretstāvi nomaina liberāļi vs. konservatīvie pretstāve. Un tas atkal ir veids, kā privātmājnieki paliek pie varas - vēli par kuru gribi, abās pusēs ir tukšība un šādas spēles noved pie varas, kas saglabā tukšību, dekadenci, primitīvismu un kas pretojas transhumānisma un postkapitālisma solidaritātes un taisnības laikmetam, sakārtotai un nesāpīgai pārejai uz to, bez turbulencēm.

Kāds gudrs onkulis savulaik ievēroja, ka tehnoloģiskās, ražošanas līdzekļu pārmaiņas rada pārmaiņas arī sociālekonomiskās attiecībās. Un tieši šajā pārmaiņu laikmetā mēdz dzīvojām. Tieši tāpēc privātmājnieku varai, norietošai upper middle class pienāks beigas, tāds ir vēstures likums. Izbēgt no tā nevar. Bet var izvēlēties, vai šīs pārmaiņas būs satricinājumu un sāpju pilnas vai arī sakārtotas un cilvēcīgas.