Bet, ja nopietni, tad proklamēt dzīves kvalitātes uzlabošanos caur pārticību Latvijas politikā, šķiet, nav labais tonis. Varbūt tāpēc, ka zina, ka, lai to realizētu vairākumam, sistēmai, ko sauc par valsts pārvaldi un tās derivatīviem (piem., dažāda profila iepirkumiem), būtu pamatīgi jānoliesē. Tāpēc pārticību vairākumam nesola. Godīgi.
Bez tam, kurš teica, ka pārticība uzlabos dzīves kvalitāti? Pārēšanās un laba alkohola izraisīts liekais svars, kūtrums un pašapmierinātība, kas apziņai aizmiglo izpausmju virzienus, kas varētu sniegt asa dzīves piepildījuma sajūtu. Pat Stīvs Džobss slavenajā uzrunā Stenfordas studentiem ieteica - "stay hungry, stay foolish." Bet ir arī skaidrs, ka ar šādu teikumu raksturojot valsts turpmākās attīstības stratēģiju, jebkurš politiķis varētu strauji un spoži izbeigt savu karjeru.
Tādēļ fundamentāli paliek - brīvība. Valstij jānodrošina vienlīdzīgi starta nosacījumi (kvalitatīvs atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība), drošība, daži uzmundrinājuma paņēmieni uz eksportu orientētiem biznesiem, kā ari jāizvairās no pārregulācijas ikdienas sīkumos. Pēc vienlīdzīga starta tālāko ceļu ikviens lai izvēlas sev pats.