Neizdodas ātruma sameklēt Kamalas Herisas Ziemļkarolīnas runu, kurā viņa atklāj savu ekonomikas programmu. Tad nu pa gabaliņa skatos un transkribēju. Pagaidām tik tālu:


"opportunity economy, so the people can build wealth for themselves
Remove barriers for opportunity - everyone who wants to start a business or advance their careers can access the tools and resources
that are necessary to do so
cut regulatory red tapes
encourage innovative technologies while protecting consumers
invest in America, create good jobs, achieve broad based growth
key to creating opportunity economy - building up middle class - to protect is we must defend basic principles
- salary should be eonough to provide you and your family with the good quality of life
- no child should grow up in poverty
- after years of hard work you should be able to retire with dignity
- you should be able to join the union if you choose
building the middle class will be defining goal of my presidency: when the middle class is strong the America is strong
Today's theme: lowering the cost of living"

Pirmkārt - tie kas gatavojas balsto par demokrātiem, nez, vai viņi izturēs Herisas grandiozos plānus. Piem., 10T zaļināšanu (protams, ka maksās patērētajs un pelnīs biznesi un solītās kvalitatīvās darbavietas var būt aktritumu škirošanas konveijerlente) vai samērā stingrs un ierobežojošs MI regulējums. Analīzes liecina, ka tas būs stingrs iepretim Baidena biznesu-definētai pašregulācijai.

Otrkārt - "opportunity economy" un "middle class" - tie ir atslēgas vārdi, kurus lietoja jau vismaz Klintons 90.ajos gados un Trešā ceļa politika toreiz nogāja pilnu ceļu no solidārām idejām līdz neoliberālismam un BLM (iepretim ALM, kas ietvertu arī sociāli atstumtos un nabadžīgos) un kultūrkariem. Herisa cenšas atgriezties 90.ajos.

Vai tas ir iespējams? Vidusškiras izzušana digitālās un MI ekonomikas dēļ ir labi dokumentēta un to piedzīvo dzīvē. Iespēju ekonomika apstājas pie resursu trūkuma un pie valsts atteikšanās veidot industriālo politiku, kas apzināti audzētu ekonomikas bagātību tehnoloģiski jēgpilnos virzienos. T.sk. izaugme biomedicīna, lai radikāli uzlabotu veselības un veselīgas ilgdzīves situāciju. Tā vietā iespēju ekonomika tiek realizēta kā reveranss tiem biznesiem, kādi nu ir un tas bieži vien nozīmē stagnāciju, naudas izškiešanu sociālos biznesos (kas traucē sociāli atstumtiem augt un virzīties jēgpilnos biznesos) un nevajadzīgā infrastruktūrā.

Tas, kā MI maina sociāli ekonomiskās attiecības un kādas iespējas tas dod - nekas no tā nav Herisas pirmajā runā, lai gan viņa gatavojas būt līdere par laiku 2025-2029. gadu. Vai tiešām kāds var kaut kādā veidā pagriezt atpakaļ vidusškiras izzušanu un atgriezties pie 60.-90. gadu nostalģijas?

Tas nenozīmē, ka tagad vajadzētu samierināties ar neoliberāļu definēto laissez-faire nabadzību un dzīves kvalitātes kritumu. Bet tā vietā ir jāmeklē sociāli ekonomisko attiecību veidi, kas ir relevanti šodien. Un šiem meklējumiem ir jāiet roku rokā ar tehnoloģisko attīstību savstarpēji iespējojot, mainot un virzot uz priekšu vienam otru.

Herisa pašlaik nav spējusi diagnosticēt situāciju, viņa nav spējusi ar interesi ieskatīties šodienas pasaulē un piedāvāt tai idejas. Vai tiešām viņa būtu pelnījusi balsis tikai par tukšrunāšanu? Tas ir liberāļu lāsts visā pasaulē - iedomāties, ka "demokrātijas aizstāvēšana" var aizstāst mūsdienīgas ekonomikas programmas piedāvājumu un reālu izaicinājumu risināšanu. Ja tā, tad labāk lai liberāļi pasēž malā vēl 4 gadus un pārdomā to, ko nozīmē patiesa tautas demokrātija.