nesen nācās atkal jau parunāties par noskaņojumu Baltikumā. tas bija ierasti tik nepatīkami, ka nolēmu vairs nekad ne ar vienu ostvācieti par šo tēmu neielaisties. biju tikai aizgājusi pie ārsta, kur uzgaidāmajā telpā biju vienīgā, kad ienāca puspazīstamais Herr M., ar kuru nācās sākt runāt. nonākot līdz inflācijas apmēriem šeit un LV, Herr. M. pauda par mums, bauriem, šādu zelta domiņu: lai arī inflācija DE ir daudzreiz zemāka, salīdzinot ar LV, tomēr vāciešus tā skar daudz smagāk, tā kā vāciešiem ir augstāka labklājība (wohlstand), no kuras ir daudz grūtāk kaut ko atdot, kamēr mums, kuriem tāpat nekā nav vai arī ir ļoti maz, nenākas grūti atdot arī to pašu pēdējo mazumiņu.
šī visa vidū mani atpestīja un iesauca pie ārsta. dēļ niknuma aizmirsu, kāpēc atnācu, un nepaprasīju uztaisīt vienas nozīmīgas analīzes.