Previous | Mem | Next
 
frau Strumpf
juuuda
31 Marts 2010 @ 14:33
viens zvans  
katru gadu nosolos, ka vairs "nekad" nezvanīšu un nesveikšu vecmāmuļu dzimšansdienā, jo pēc tam jūtos tik slikti, bez maz vainīga pie visiem Dena Brauna romāniem un Koelju dzīves atziņām. nosolos, bet tik un tā saņemos, zvanu, sadzirdu neizteikto pārmetumu un galu galā jokoju par vecīšiem - brūtgāniem atkal un atkal.
 
 
Mūzika: kaķis bauro, kaut ko grib, laikam padarīt mani traku
 
3 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
ʾāliph[info]alefs on 31. Marts 2010 - 16:39
par ko Tev pārmet?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
frau Strumpf[info]juuuda on 1. Aprīlis 2010 - 16:20
tieši jau neko, BET izskan skumjā balsī ieturētas replikas, "sen neredzētā, kopš vasaras," kaut vēl ziemā biju aiztirinājusies. un man joprojām nav skaidrs, kā samierināties ar to, ka esam mirstīgi, katrreiz, kad vecmāmuļu satieku, kādu laiku pa galvu maļas viena doma "ak dievs, ak dievs, viņa drīz mirs, ko lai dara, ko lai dara, jāpaspēj, jāpagūst" utt. pilnīgi jūtu, ka tas pats drīz vien sāksies arī attiecībā pret mammu. apsēstība.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
ʾāliph[info]alefs on 2. Aprīlis 2010 - 14:16
tā ir :(
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)