katru gadu nosolos, ka vairs "nekad" nezvanīšu un nesveikšu vecmāmuļu dzimšansdienā, jo pēc tam jūtos tik slikti, bez maz vainīga pie visiem Dena Brauna romāniem un Koelju dzīves atziņām. nosolos, bet tik un tā saņemos, zvanu, sadzirdu neizteikto pārmetumu un galu galā jokoju par vecīšiem - brūtgāniem atkal un atkal.