īstās un neīstās sēnes
par pavisam īstām tējas sēnēm:
man vienreiz tādu vienu uzdāvināja. sākumā cītīgi laistīju, dalīju tālāk. nelaistīju, nedalīju. sāka smirdēt. palūdzu kādu, kam nemetas slikti no tās smakas, k-ko izdarīt ar to smirdošo šausmu. manu tējas sēni nolaida podā.

par pārnestām "tējas sēnēm":
un ko darīt, ja tu to savu "sēni" audzē, audzē, bet tad, kad kādam jādod tālāk audzēšanā un aprūpēšanā, neviens to negrib ņemt? un tev ir žēl, jo zini, ka tā sēne aizies bojā, bet grūst ta nav kur! un tad tu sēdi un apraudi savu bojā ejošo sēni... sirds vai pušu plīst, jo tev rūp tava sēne, tu negribi, lai tā aiziet bojā. tu gribi audzēt unrūpēties, un dalīt tālāk, un... bet neviens jau sākumā nejautāja. ņēma un iešķieba tev to sēni. bez kometāriem... un viss!