justiine saldaa ([info]just) rakstīja,
@ 2008-12-06 19:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Relient K:::: I Hate Christmas Parties

Kopsavilkums
Viena no man raksturīgajām lietām, kas rada daudz problēmu, ir pārlieka cilvēku idealizēšana



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]uwa
2008-12-06 19:15 (saite)
Ar to, iespējams, visas problēmas arī sākas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]just
2008-12-06 19:20 (saite)
Diemžēl jā. Un pat tagad, kad es to apzinos, man nav receptes, kā to ierobežot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]uwa
2008-12-06 19:26 (saite)
Pff. Manuprāt, tas ir raksturīgs jebkuru attiecību sākumā, vienalga vai tā būtu draudzene vai puisis. Iespējams, ar laiku tas pāriet, taču esmu novērojusi, ka man šī īpašība neiet mazumā. Tikai ar laiku cilvēku var 'atkost' un saprast - kas un kā. Varbūt tā sākotnējā eiforija ir pat vēlama? Iespējams, pārāk liela neuzticēšanās un piesardzība ir otra galējība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]fausts
2008-12-06 21:50 (saite)
Tas mums visiem ir kopīgs noteiktā pazīšanās stadijā. :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]just
2008-12-06 22:15 (saite)
dažiem tas tomēr nav tik izteikti, citi ir aizdomīgi, ciniski un sev iestāsta, ka gan jau, ka arī tajā otrā slēpjas kāds zemūdens akmens. laikam vairākas grupas- naivie, cerētāji, reālisti, pofigisti, ciniķi.. utt. Lai gan nešaubos, ka kaut kur kādā no iekšējiem kambariem arī viņi idealizē. tikai klusumā nevis baurojot:" Viņš ir tik fantastisks-ideāls!" kā to dara daži labi, piemēram, es :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?