mākslinieki vai mākslas nieki?
pēdējā laikā sanāk satikt cilvēkus, kuri sevi sauc par māksliniekiem. tas vēl nebūtu nekas, ja šis vārds mākslinieks neizvērstos divos vārdos- mākslas nieks. daži labi šīs profesijas vārda nēsātāji (sevi paši sauc par māksliniekiem) māk plinkšķināt "suņu polku" uz klavietrēm, un tas taču ir tik mākslinieciski. dažs bolās Kanta gleznās un sauc sevi par mākslas pazinēju. es cienu cilvēkus, kas rada mākslu, bet, manuprāt, īstā māksla slēpjas cilvēkos, kuri ir patiesi un kuri neplātās. smieklīga tie stereotipi-visi mākslinieki smēķē, visi ir kaut kādā veidā outsaiteri, nesaprastie dīvaiņi, absinta dzērāji.daudzi cenšas izsekot šim šablonam, veidot savu streindžera vai reindžera tēlu, savilkt mugurā lupatas, nod**** pārējo masu un domāties būs stilīgam un tik neparastam. galvenais jau saukties māksliniekam.
es turpinu uzjautrināties par niekiem.