Šodien tāda sajūta, ka visi maisās pa kājām.Varbūt tā iemesla dēļ mani bēšīgie zābaki ir kļuvuši pelēcīgi?!
Es šodien domāju par steigu;par soļiem skaļiem un klusiem.Arī par laiku&to cik ātri tas iet.
Ilonai mājās ir tāds pulkstenis,un par to man visu laiku jādomā.Tas nav tāds kā vienmēr, kas paiet sekundi un uz sekundes simdaļu apstājas un tad turpina kustību.Ilonas virtuves pulkstenis kustas visu laiku,tāpēc pārņem tāda sajūta, ka tas kustas ātrāk un, ka dzīve iet uz priekšu daudz ātrāk.
Šad tad esmu pasīva un slinka,iestīvēju un visas gribēšanas pārvēršas negribēšanās,bet tad palīdz doma, ka-bāc,esmu jauna-ir jāķer un jāgrābj un zelta karotītē jau man neviens neko nenesīs!
Un tad es turpinu darīt,motivēt,skriet un tad man visi sāk maisīties pa kājām.Vai varbūt es pati esmu tā kura maisās?!
Lai nu kā,ir tik labi atnākt mājās-sajust siltumu,iedzert tēju un saritināties segā kaut vai tikai mazu brītiņu..