sirds lauskas
Jā, dīvaini šai pasaulē iekārtots... Tu ieraugi cilvēku, kurš, pašam negribot, sāk pavēlēt pār tavām domām, jūtām, nomoda un miega sapņiem, bet tad izrādās, ka šī cilvēka sirdi savā gūstā jau ir paņēmis kāds cits. Lai kā tu censtos iekarot viņu, viss veltīgi, jo sirds - galvenais tavas rīcības mērķis - tik un tā jau vairs nav pie viņa un, ja arī būtu, tad ir kurla un akla pret apkārtnotiekošo, vienu vienīgu mērķi redzoša.. Un tad, kādā mirklī pār tevi nāk apgaismība - tā ir kā zibens spēriens! Arī tu pats esi kļuvis par siržu kolekcionāru pret savu gribu! Ko ar viņām darīt? Gribās mest prom, tikt ātrāk vaļā no šī neapzinātā grēka, tomēr ir jau par vēlu! Ja pārāk neuzmanīgi izturēsies, tās nokritīs un saplīsīs miljoniem sīkos gabaliņos... Vai tu to tiešām gribi? Nē.... Jo tava sirds zina, kā ir būt no jauna salāpītai...
Vārdam ir liels spēks - tas spēj iedvest dzīvību un tas spēj nogalināt, tādēļ esiet prātīgi ar to, ko darāt un runājat! Pirms katra asāka vārda atcerieties lāpāmo diegu un adatu, kas, velkot ciet brūces, truli dur jau tā klīniski atmodinātajā dvēseles cietoksnī...