Es tagad esmu pārdomu procesā. No vienas puses mums tas ir diezgan komplicēti - dabūt augšā jaunieti tā, lai 8.30 būtu Rīgā pie Saeimas ir diezgan pasmags pasākums. Turklāt darbā man jābūt tikai 13.00, kas nozīmē, ka ka būs pamatīgu laiku kaut kur jānīkst vai jāmeklē kādi risinājumi, kā sevi lietderīgi nodarbināt. No otras puses - negribas sevi redzēt kā vidējo latvieti, kas purpina par kretīniem, bet kad jāizvelk pakaļa no mājas, tad uzrodas svarīgākas lietas, ko darīt. Tāda, lūk, praktiska dilemma.
Man ir 10:00 eksāmens, minūtes 40 varētu pažāvēties pie Saeimas nama ar bomzīga paskata velosipēdu, haha. Tas esot dienaskārtībā aptuveni 9. jautājums.
Nocitēšu pats sevi: "Es sākotnēji biju viens no tiem, kuri ļoti radikāli bija pret Zatleru, proti, es biju pie Saeimas un paudu attieksmi. Un es arī tagad neesmu par viņu. Varbūt situāciju skaidrāku padarītu tas, ka runa jau nav par viņu (lai gan tāds iespaids veidojas), bet runa ir par tiem procesiem, kurus Zatleram ir gadījies iniciēt. Man šķiet, ka to ir vērts turpināt un ka reizēm radikālas metodes ir vienigās adekvātās."